svētdiena, 2009. gada 30. augusts

Divnieks un Pietiek.

isiXhosa personvārdi vienmēr kaut ko nozīmē un tas ir ļoti praktiski – valoda ir ļoti kompakta, nav lieku vārdu, kas būtu nozīmētu ko citu kā personvārdu „Zane” vai „Andris”. Tāpēc visiem amaXhosa ir vārdi, kurus var dzirdēt arī „normālos” teikumos. Iepazīdams jaunus amaXhosa cilvēkus tu arī iemācies jaunus amaXhosa vārdus. Thobela- sekot līdzi; Phumla / Phumlani – atpūta; Ilanga – saule; Vuyo – laime; Zamirkai – tas, kas būvē māju; utml.

Bet nu visam savi mīnusi, amaXhosa meitene bārā man sūdzējās, ka viņas vārds ir Divnieks, jo piedzima dvīņi un vecāki ielika vārdus, kas kopā veido teikumu – mums ir divi! Iedomājies, kā mani skolā apcēla?, Divnieks man teica ar patiesu sāpju grimasi sejā, kad es jau salīkusi smējos.

Mans vietējais vārds ir Zanele, nozīmē „pietiek”. Ja vecāki nolemj, ka vairāk bērnu negrib, pēdējam nereti liek vārdu Zanele vai Zaneli (dēlam). Un pieaugušie draugi sauc iesaukā Zaza. Ja tā padomā, tiešām neapdomīgi, ka ir vārdi, kas ir tikai personvārdi. Lingvistiska izšķērdība.

7 transseksuāļi vienā piektdienā

Piektdien satiku tik daudz transseksuāļu, cik parasti satieku varbūt gada laikā. No rīta devos līdzi vienam vietējam draugam, kurš vada zupas virtuvi bezpajumtniekiem. Katru dienu viņi var par 5-8 santīmiem nopirkt zupu, kā arī vienkārši atnākt uzspēlēt galda tenisu vai domino (nekad nebiju redzējusi, ka kāds varētu spēlēt domino ar tāāāāāādu azartu), paskatīties TV vai paspēlēt klavieres (viens no viņiem, Angel vārdā, spēlēja tik lieliski, ka es visticamāk došos tur atkal tikai lai paklausītos mūziku). Bezpajumtnieku vidū ir krietni daudz transseksuāļu, satiku kādus 6. Tā kā visi viņi no vīriešiem pārtapuši sievietēs, tad ar mani interese bija maza un garas sarunas nevedās. Dzīvesstāsti gan līdzīgi – visi viņi uz ielas jau kādus 10-15 gadus, vairums no viņiem kopš pusaudžu gadiem, bēgot no ķibelēm ģimenē.

Vēlāk vakarā kopā ar dažiem kolēģiem devāmies uz shebeen – bāru townshipā. Tā kā bijām vēsturē pirmās baltās sievietes bārā, tad uzzināju visu par visiem. Tai skaitā pļāpīgā Zandiswe ieklačoja par savu bērnības draudzeni, kas jau no bērnības ģērbjas un izturas kā draugs ne draudzene. Visādi citādi pat nebūtu pievērsusi uzmanību puisim, kas zaļā treniņtērpā sēž ar džekiem un dzer alu.

Un townshipos bez visādiem likumiem un tolerances programmām akceptē gan transseksuāļus, gan homoseksuālus, biseksuālus visādi seksuālus cilvēkus. Kopienā, kas tomēr uz tik tradicionālām vērtībām balstīta. Un man šķiet, ka tam ir kāds sakars ar apspiestību – cīņa par to, lai atzītu, ka melnais ir tikpat tiesīgs kā baltais bija cīņa par to, lai atzītu, ka ikviens ir vienlīdz tiesīgs.

Tāpēc man (gandrīz) vienmēr šķitis, ka tā latviešu kultūras sargāšana no krieviem vai krievvalodīgajiem latviešiem, kas ir laba latviešu kultūras un valodas saglabāšanai ir kaitīga cilvēkiem un viņu vērtībām. Jo tu nevari būt tolerants pret visiem izņemot krievvalodīgajiem. Pieņemt gejus, ārzemniekus, melnādainos, vecos, slimos, jaunus, bet mazliet apcirst tiesības krievvalodīgajiem. Ar toleranci ir tā – visu vai neko.

Par transseksuāļiem runājot, jaunākais skandāls, kas bija arī Dienā, bet te ir pirmajās lappusēs – par lielisko Semenyu, pasaules čempioni 800 metru skrējienā, kurai uzspiesta dzimumu pārbaude, jo viņa neizskatoties pietiekami sievišķīga. Dienvidāfrika pamatīgi saliedējusies Semenyas aizstāvībai, izejot ielās ar attieksmi "nobody will touch our little girl". Fakts, ka Semenya ir (laikam) pirmā, ka piedzīvo dzimuma apšaubīšanu, šeit liek domāt par to, ka tas nebūt noticis ar balto sievieti. T.i., baltie ir tie, kas apšauba melnādainās skrējējas dzimumu tikai tāpēc, ka viņa neatbilst balto priekšstatiem par to, kā sievietei jāizskatās un jāuzvedas. Un atkal jau - tik sirsnīgi ir tā iestāties par savējo.

otrdiena, 2009. gada 25. augusts

terribly bad things happen when good people do nothing and say nothing.

(rinda no gospeļa un doma no vairākām sarunām, un vispār d-āfrikā to var iemācīties/saprast kā nekur citur)

svētdiena, 2009. gada 23. augusts

tonic sol-fa

pagājušo nedēļu aizgāju uz āfrikāņu mūzikas kora mēģinājumu. Gāju ar diezgan labu sajūtu, kā nekā 5 gadi Kamērā un 8-9 gadi vijoles aiz muguras, notis pazīstu. Bet tur – šekureku! – nevienas nots! Tonālais solfedžo, nošu pieraksts kā ķīniešu valoda!! Saprast var, bet ļoooti jācenšas. Iešu vēl, jo „lasot no lapas” sajūta, ka galvā vesels šifrētāju birojs sit pa taustiņiem. Lieki teikt, ka pirmajā mēģinājumā biju diezgan klusa.

šādi, lūk, izskatās četrbalssīga skaņdarba pieraksts...

Vienīgais baltais

Manā bērnu dārzā, uz kuru 3-4 dienas nedēļā braucu uzradies baltais. Aizbraucu vienu dienu un saprotu, ka visu laiku uz viņu blenžu, it kā pati būtu baigi melnā. (Bet nu izskatās tiešām jocīgi tur tāds spilgti balts (es pat brūnāka) visu pārējo vidū). Izrādās, albīns – melnādainiem vecākiem dzimis bērns ar izmaiņām pigmentācijā, viņam pat skropstas baltas. Bet brālis brūns kā pienākas. Aprunājos ar pieaugušajiem par to, kā to uztver amaXhosa vidū, un it kā viss ok, bērni tikai dažreiz mēdzot viņam kost, jo paliek sarkanas zobu pēdas, bet visādi citādi visi mīl un lutina (izskatās, ka pat vairāk kā „parastos”). Bet par to, ka viņš tomēr tiek uztverts kā baltais, liecina ar kādu sajūsmu un lepnumu viena skolotāja rādīja otrai, ka mazais albīns dejo!! kā melnais!! bet viņam, kā jau visiem citiem šaipus tas vienkārši iedzimts. Un tieši tad, kad baltais kustās kā melnais var saprast, ka tas tiešām ir asinīs, tā kustība, jo apvienojumā ar rozīgi balto tas izskatās un turpina izskatīties mulsinoši un jocīgi.

Njā, un man, protams, nav bildes. Gribējās gan rokā iekost, gan nobildēt, bet visu palēnām. Tikmēr ielikšu pārējos.



baboon gangs


Dažu minūšu braucienā no Keiptaunas siro paviānu bandas. Visā visumā mīlīgas būtnes,

(bildes manas)

viņi pulcējas bandās un mēdz aplaupīt dzīvokļus (paviānu prāts & veiklība sniedzas tik tālu, ka tie spēj uzlauzt slēdzeni, atrast ledusskapi, to atvērt un izēst visu ēdamo). Pašvaldība ģenerē visādus paviānu apkarošanas plānus, laiku pa laikam kāda banda tiek noslaktēta cilvēku miera labad.

Es arī vienreiz redzēju, kā aptīra vienu auto – pieet kā cilvēkam pieklājas, atver durvis, ielien, izvelk somu, no somas izņem sviesta paku un kleksē iekšā.



Kā normāli urbānie gangsteri viņi zina, kā panākt savu - kāds no bandas nevainīgi nosēžas šosejas vidū, nereti riskējot ar mazu bērnu, mašīnas sabremzē, ja tie ir tūristi - stājas malā bildēt, daļa no viņiem mierīgi pozē, kamēr citi parakājas pa somām. Turklāt bandā var no malas saprast, kurš vadonis, kurš sešinieks utt. Nav ne mazāko šaubu, ka viņi ir mūsējie vai mēs - viņējie.




aaa un pavisam netālu no paviāniem pludmalē arī graciozi pingvīni, antkartīda kā nekā nav tālu.