sestdiena, 2009. gada 26. septembris

mati

aizvakar ņēmu nost kaimiņienes liekos matus. piņķerējos ar šķērēm pusotru stundu, spranda bija stīva un pusotru dienu, rokas taukainas tā, ka pil. liekos matus pieliek un tur kādus trīs mēnešus, to laikā galvu nemazgā, tikai sapūš ar speciālu aeorosolu. zem liekajiem matiem nereti slēpjas pusgari mati, cieši sapīti bizītēs. un kad to visu ņem nost, tad trīs mēnešus var just.

es tikai pēc mēnešiem diviem te iemācījos nolasīt, kuri mati īsti, kuri neīsti. un kā par brīnumu vairums ir šinjoni, pagarinājumi, miljons veidu dredi un bizes. pat skruļļainie afro mati bieži vien ir mākslīgi un pat 6 gadīgai townshipa meitenei nereti jau ir piepīti pagarinājumi. mati te ir pilnīga apsēstība. jo afro mati esot baigā ķēpa - vai nu stāv kā mikrafongalva, vai saveļas. bet staigāt ar šinjonu jau bērnībā un turklāt šajā karstumā - uh, man tas liktos upuris. tomēr ne afro-mati, ne liekie mati nav nekādi bužināmie mati, tāpēc man šķiet, ka viņi uz matiem raugās pavisam citādi.

matu sakarā arī mans lieliskākais piedzīvojums ar frizieri. lietainā dienā nolēmu, ka arī mani eiro-mati būtu pelnījuši frizieri un devos uz frizētavu sakot, ka gribu nedaudz apgriezt matus. uz ko atklātā friziere teica: "wel...i am not so good at cuting...i am afraid i will just mess it up". frizieri, kura nemāk griezt matus vēl nebiju sastapusi. es vēl centos viņu iedrošināt, ka jau labu laiku pati sev griezu matus un ka man matu daudz un gari, ir kur izvērsties, bet nekā.

bildē mana kaimiņiene Rudzani. Pirms matu noņemšanas. Zem šiem slēpas dabiskie afro-mati garumā līdz pleciem. Matu noņemšanu un matus PEEC Rudzani kategoriski atteicās bildēt. Neesot smuki.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru